HELL OF WHINE aka HELLOWEEN
Ārkārtīgi sens pasākums, bet atmiņas joprojām spilgtas. Tātad.. Neatceros kādā sakarā, bet pamodāmies helovīnu rītā, khmm, dienā ap 4iem. Kamēr duša, kamēr kas, attopamies, ka trīs stundas līdz ballītei palikušas, bet mums nekā vēl nav. Dzīvoklis izmiris, no iepriekšējā vakara ballītes (pareizi!!!) mājās nebija atnācis neviens, tikai mēs ar Rūtu. Steidzāmies un lielisko lidlu pēc pārtikas un citiem aksesuāriem. Piedāvājuma klāsts lika mums vilties un paildzināja mūsu ballīšu aksesuāru medīšanu, jo devāmies aŗī uz esselungu.
Galu galā atgriezāmies mājās tikai pēc kādas stundas ar milzu maisiem un diezgan vieglākiem makiem, toties bija sajūta, ka būs ellīga ballīte. Mūsu ģeniālais plāns bija pārvērst dzīvokli milzu melnā alā ar miskastes maisu palīdzību, ko tad metāmies īstenot. Kkur 45 lielie miskastes maisi tika iznīcināti sagriežot tos taisnstūra plēvēs un gala rezultāts bija tiešām fantastisks!! Koridoris/halle/viesistaba/atpūtas telpa/riteņu novietne/veļas telpa etc. Tika VEIKSMĪGI pārvērsts alā,yaaay! ^_^ Bija palikusi tikai kāda stunda, atlikām virtuves dekorēšanu un metāmies taisīt ēdienu. Tā kā mēs abas ar Rūtu esam bīstamas mājsaimnieces, neizaicinājām savus ēdiena sabojāšanas sliekšņus un uztaisījām makaronu salātus (jo zinājām, ka viņiem tie iet pie sirds hehe) un izlīdzējāmies ar čipsu atbrīvošanu no pakām. Cerējām, ka alkohols palīdzēs ēdienam kļūt garšīgākām, tādēļ izgājām vairāk uz to, nodrošinājāmies ar ledus kalniem un plastmasa glāzēm.
Nezinu, kā tas tā notika, bet mēs paspējām vēl ieskriet dušā, sataisīties, bija jau pāri deviņiem kad sākām uztraukties kur visi ir un vai nebaudīsim visu šo IDEĀLO atmosfēru vienas :D Un TE PĒKŠŅI (nezinām no kurienes) sāka ierasties dažnedažādi briesmoņi, kas viņus izsauca, nezinu, kā viņi zināja, kur dzīvojam, nezinu, jo daļa nepazina pat mūsu dzīvokļa biedrus. Vecais stāts par draugu draugiem laikam. Visi bija pilnīgi kreizī saģērbušies, tusējās pa mūsu melno alu un fonā skanēja tāds foršs rociņš, yeah! Kopumā es teiktu, ka mūsu dzīvokli tovakar apmeklēja kāds pussimts ļaužu un ballīte diezgan izdevās, lai neteiktu vairāk. To, ka no 100 svecēm, viena izraisīja nelielu ugunsgrēku un Rūtai arī aizdegās maika, negribu iztirzāt! :D Sajutos pat kā tādā amerikāņu filmā, jo visi bija sataisījušies, visiem bija jautri un vide bija ideāla!!
Tālāk, pusnakts stundai attālinoties, devāmies un klubu BLACK HOLE jo šim vakaram tas bija ideālais turpinājums.. Klubs pilns ar skeletiem, tīkliem, melnu tumsu un labi spēcīgām skaņām, mhm, I like.. ;) Alā atgriezāmies kā īsti vampīri, saulei austot. Virtuves grīda no baltas izrādās var pārvērsties par melnu, lipīgu kalnu un vasks izrādās baigi labi turās pie flīzēm. Arī pie televizora. Jā, īstenībā viņš tāds noturīgs čalis. Ne jau televizors, vasks. Centāmies nedaudz piekopt alu, kas izrādās ir ļoti fizisks darbs, vampīri sagura un ielīda savos zārkos atpūsties līdz rītam.
Arī nākamajā rītā neviens neatgriezās mājās no mūsu dzīvokļa biedriem, tādēļ paspējām savaldīt pritonu godam, diemžēl plāns saglabāt alu kādu nedēļu tika atcelts, jo reāli izskatījās biedējoši un vēl biedējošāk likās ko teiks mūsu dzīvokļa biedra draudzene. Negribējām dabūt ar slotu ribās, tādēļ viss tika novākts. Vakar nekas nebija bijis, viss aizmirsts!
Parāk daudz notikumu kas aizmirsti, tādēļ bla bla bla fast rewind
NEXT STOP: MENTAL HOSPITAL
Yeeeah piermie ciemiņi no dzimtās zemes – Ieva Īvāne un Ješka Poška!!!! Visu dienu biju svīdusi gultā ar temperatūru rijot tādas zāles, kas liek sirdij klapēt, ap vakarpusi saņēmos un kļuvu tīri žirgtāka. Jau trīs dienas biju mocījusies ar to nezvēru, kas visticamāk bija gripa, tikpat labi cūku, jo Rūta arī burtiski pirms divām dienām tikai beidza slimot, devos uz dušu un gatavojos dāmu sagaidīšanai.
Sakarā ar viņu šmauci iekš metro sistēmas, viņas ieradās salīdzinoši vēlu, ap pus 1 naktī, bet neies jau nebalēties, tādēļ heisā hopsā uz ričukiem un devāmies iekarot alcatraz. Apsargs vīdzdegunīgi plātīja savu telefonu sakot, ka ir 1:06, pa brīvu iekšā vairāk netiksim, tādēļ atstājām katra pa ceinerim un braši bridām iekšā. Diemžēl mana temperatūra auga tikpat strauji kā Īvānes reibums, tādēļ pametu šo pasākumu atstajot jau tā ar trijiem dzērieniem piepildītajai jaunkundzei arī savu pilno Longailendu. Ar ko tas beidzās daži zin, bet kā teica Marko, viss kas notiek Milānā, paliek Milānā! Un Īvān, es uzzināju vēl kaut ko, hehe, kad šo izlasi, padod ziņu, pateikšu! Katīte tikmēr turpināja kustēties robo soļos, kamēr es minu mājup.
Ar sajūtu, ka kāds zāģē manus kaulus un telpā ir mīnus 15 grādi, devos pie miera. Ap rīta pusi pamodos no jautrības, kas valdīja sakarā ar dāmu atgriešanos mājās un dzirdēju miljons smieklīgas frāzes : D Viena no tām: „Bāc, baigi gribas paēst! Un zini kādēļ es tagad paēdīšu? Jo man patīk ēst!!” ahaha bija jautri :D JAutriba turpinājās arī nākamajā rītā, jo ES NEZINU, KĀ TAS IR IESPĒJAMS, BET BIJU ABSOLŪTI VESELA! Pamodos un likās nereāli, ka nekas negriež, ka man nav auksti/nesvīstu un negribas sačokuroties un iekrist melnā caurumā, bet pat gribas kaut ko ieēst, iedzert un kustēties!! Sekoja neliela rīta jautrībiņa :D
Manuprāt, pēc tam devāmies apskatīt pilsētu un uztaisīt tūristu cienīgus foto, ja nemaldos. Ā, pēc tam bijām pie Madaras un Leonarda uz jaukām vakariņām. Pirms tam novērojot arī apokalipses cienīgu putnu trakošanu pie centrālās stacijas. Tas izpaužas kā miljons putnu sinhronā lidošana turpu šurpu. Vārdos nevar aprakstīt, bet pameklējiet, moš youtube ir kāds video. Tā nu iedzērām vīniņus, apēdām tiramisu, Kate iegrima pavārmākslas sarunās ar nama iemītniekiem, kamēr Rūta trieca vīnus, mēģināja izskatīties ieinteresēta un Īvāne tā starp citu atgādināja par omlešu labumu arī. Un tad sarunas aizgāja par franču omletēm. Interesanti, mhm.
Vakarā NEON, HELL YEAH!! Mesidžā ko man atsūtīja bija rakstīts in the center of Milan, reachable by publicē transport.. mhm.. minām ar ričukiem 8km un mums par nelaimi sāka līt. Diemžēl ilgā braukšana nedaudz nosita jautro garastāvokli, taču bija ok. Tikām iekšā, loģiski pubika ārprātīgi stailiš, visi izskatās kā nevērīgie „man te paķērās skinny jeans un ādene” angļi, fonā plosād DĪDŽEJI ar lielo D, mēs kusām un baudījām kā viņi apietās ar aparatūru. Mūzika tur pārsvarā bija tāda kā tajā „that’s it that’s all” filmiņā, kur rāda parka daļu un skan kkāds elektro/power tehno, starp citu, tāda stila mūzika man pēdējā laikā baigi aizķērusi, kaut kas kā ķīmiskie brāļi un tādā garā. Ne jau kkāds garlaicīgs electro, bet tas kā es viņu saucu power tehno..
Vispār gribu pateikt pāris vārdus par Milānas dīdžeju kultūru, šeit nav gluži tā kā Lv, kur par dīdžeju var saukties arī cilvēks, kas uzliek plati un nospiež play. Šeit viņi tik tiešām uz vietas miksē un ardās ar to mix machine, un tur nav nekādu klusumu, fail vai neritma. Viss ir lieliski un ideāli, vari just, ka cilvēkam IR muzikālā dzirde!
Neonā vispār crazy, tur spēlēja the cool kids club, kas ir kādi 5 dīdžeji manuprāt, un viņi tur uz maiņām un paralēli plosījās, kamēr visapkārt viņiem visi ālējās un paralēli mēģināja uzmākties maziņās, cepuri nost, lūk tā ir jāstrādā!!! Pūlis arī baigi pavilkās, taču man ir jāatzīst, ka ir bijušas arī krietni trakākas ballītes. Ballīte beidzās ļoti smieklīgi, 4:15 vai 5:15 neatceros vairs, tika noplēsts pēdējais trakotais gabals, un brutāli uzreiz tika ieslēgta gaisma, viss izslēgts, atvērtas lielās durvis un apsargi diezgan uzstājīgi meta visus laukā :D likās, ka tūlīt izvilks kādu slotu un vēl uzšaus, ja kavēsies, haha!!
Mājās došanās diezgan nejauka, ārā līst, kādi 3km ir bruģis un Īvāne sēž uz mana neērtā, nepolsterētā, kājām neesošā atbalsta bagāžnieka. Kā viņa to izturēja un joprojām var staigāt, nezinu, bet mēs ar Rūtu konstatējām, ka ja kādreiz būs jākāpj kalnos vai jāveic kāda cita izturības misija, tu būsi mūsu kompanjons!! Mājās atkal joku stunda.
Tālāk dienas tika aizvadītas iepazīstinot dāmas ar Milānu, viņas vēl aizbrauca uz Como, apciemot Džordžu, kamēr mēs padeldējām skolas solus. Vienā no pēdējiem vakariem ēdām kkādus burkānu kēksus un skatījāmies Hariju Gsp Potteru, jūsmojot cik tā filma ir jauku un modina kļūt par labāku cilvēku (skatījāmies pirmo daļu), uzzinājām arī, ka šalli var sasiet daudz un dažādos veidos, lai paustu savu attieksmi pret dzīvi vai nacionalitāti.Turpat arī miljons papīriņu ielenkumā paņēmām savus vienradžus un jājām uz varavīksni aka iegrimām miegā. Pēdējais vakars tika aizvadīts diezgan jautri, noskatījāmies ārprātīgi traumējošu un smadzenes taisnojošu karsējmeiteņu filmu. Lai tas nepaliktu tā, Ieva iepazīstināja mūs ar Flights of the concords, kas nu man šķiet viens no lieliskākajiem seriāliem kāds jebkad ir uztaisīts. It’s business time, you know. Pēc tam kaut kā tā sanāca, ka visi pagura, tikai mūs vēl ar Īvānes jaunkundzi kaut kāds nemiers turēja augšā. Noskatījāmies vēl vienu kkādu negudru filmu. Lai aizmirstu to, nolēmām iznīcināt viskiju. To gandrīz veiksmīgi arī izradījām un devāmies pie miera.
Nākamajā dienā noskatījos kā dāmas spēlē tetri ar somu un mantām, un kā Īvāne izmisīgi centās iztērēt tikko saņemto algu. Neizdevās. Pavadīju jaunkundzes līdz autobusam uz lidostu un taisni vai tā, ka skumji palika. Jo ir viegli dzīvot, ja nezini kā ir, ja blakus būtu senie cīņu biedri, bet te nu viņi bija, te aizbrauca. Skumji, jā. Bet cik ta nu ir palicis, līdz es atgriezīšos Lv un iegriezīsim kādu pamatīgāku ballīti.. ;)
EDUARDS & AUSTRIS INTO TOWN
Cik nu pagāja teju dažas dienas un jau klāt Rūtas draugs Austris un mani apciemot ieradās Eduards! Pirmajā vakarā sanāca kā sanāca, man bija baigais fail un savas somas melnā cauruma dēļ, kas bija iesūcis riteņu atslēgu, mēs palikām mājās un pabaudījām vakaru, kamēr Rūta ar Austri pēc patrakošanas dabūja nākt mājās 4km.. Otrajā vakarā mēs patrakojām mājās, as usual, jo mums bija radies ģeniāls plāns aizšaut uz Venēciju! Tā nu tika iegādātas vilciena biļetes (15eur vienā virzienā!) un paņemts hotelis, kas sezonā maksā 6x dārgāk :D es tiešām IESAKU ceļot nesezonā! :D Izbraucām ļoti agri no rīta, Eduards jau paspēja iestresot, ka tik nenokavējam , bet mēs ieradāmies stacijā pat 15min ātrāk ^_^ Tik lieliski, es nevaru, man tik ļoti patīk Milānas centrālā vilcienu stacija, viņa parasti ir visādās filmās un izskatās LIELISKI! Tad sekoja 3,5h ceļojums un heisā hopsā – VENĒCIJA!!!! Tas ir tik lieliski, šī priekšrocība, ka šeit dzīvojot var aizbraukt uz JEBKURIENI un TIK lēti!!! Bijām saguruši no ceļa, tādēļ devāmies iečekoties hotelī, kur tika veikta neliela snaudas stunda un pēc tam devāmies pilsētas ekspedīcijā. Meklējām to lielisko bāriņu, kurā bija ārprātīgi lētie spridz un ārprātīgi garšīgie ēdieni, bet to tā arī neatradām, toties uzdūrāmies vēl lieliskākai vietiņai un tikām sēdēt pie VIENĪGĀ galdiņa ārā, yee!:)) kanāla ainava fonā, jauka mūzika un lieliska atmosfēra! Vakars lieliski noslēgts! Nākamajā dienā jau 11os jaizčekojas, bet šoreiz varat apsveikt, paspējām pabūt brokastīs(!!), atšķirībā no pagājušās rizes, kad nesanāca apmeklēt nevienas, hehe! Tālāk turpinājām pilsētas apskti un šoreiz ieraudzīju arī ko vēl neredzētu, neatceros kā to lielo tiltu sauca, bet nu jā, to pašu. Loģiski ka Marka laukums arī tika apmeklēts un viss pārējais. Ārkārtīgi jauki lai neteiktu vairāk..!! Beigās izlēmām, ka atgriezīsimies Milānā nevis 9 vakarā, bet 7 un jāatzīst tā bija lieliska ideja. Paspējām vēl apmeklēt teiksmām apvīto lidlu un pavadījām kārtējo jauko vakaru. Bijām arī uz vienu mini ballīti @ attomic un bija diezgan forši. Tā vieta gan ir super mini, es pieļauju, ka tā pat ir mazākā ballīte Milānā, bet tik un tā bija forši, bijām ar dažiem draugiem un uzdejojām nedaudz! Vēl izdomājām pirms Edurda aizbraukšanas, ka jāparāda viņam Como. Aizgāzām arī uz turieni. Lai arī mans weatherguru solīja sauli, viņa izlīda tikai uz 4 sekundēm un ļoti minimāli. Tajā alejā izskatījās, ka ir iesprūduši pus pasaules mākoņi. Tādēļ nebraucām ar funikulieri un kuģi, tāpat neko nevarētu redzēt! Nolēmām, ka tur dosimies, kad atbrauksiet tas braucēju bariņš, tad Como tiks apmeklēts vēlreiz.. Ieturējām lieliskas pusdienas pie monumenta, tika iedzerts vīns un atcerēti jaukie laiki, kad ar Rūtu tur nodzīvojām divas nedēļas un pie šīs celtnes pavadījām jaukus laikus. Eduards atzina vietu par labu esam hehe! Devāmies atpakaļ uz Milānu noskatīties manis jau pieminēto putnu apokalispsi pie centrālās stacijas.. Tālāk kājas veda atvadīties no doma uz divām nedēļām un tam sekoja šopinga ielu pavandīšana. Jā, starp citu, visi snīkeru tīkotāji un nike 80’ botu tīkotāji, Milāna jums būs PARADĪZE! Te ir vidēji 324569 modeļi visās iespējamajās krāsās. Pat tad, ja jums tādas botas īsti nevajag, nepaies ne diena, kad tas būs jūsu karstākais sapnis un steidzīgākā vēlme, kas jāpiepilda. Don’t ask, tā vienkārši ir. Pajautājiet Eduardam :D Vēl es konstatēju, ka šeit apģērbu, kuru dēļ jukt prātā tomēr ir vairākumā daiļā dzimuma pārstāvēm, bet čaļiem šeit var atrast odziņas, ar kurām papildināt autfitu un PROTAMS lieliskos Armani uzvalkus, CK apģērbus un tādā garā, tikai tad neaizmirsti savu platīna karti haha!! :D Pēdējā diena gan ideāla, ne, protams, priekš maniem skolas biedriem, jo es uz skolu aizstāvēt projektu neierados, bet viņiem viss bija gatavs, mierinu sevi! Gulēts tika līdz 12, toties tika ieturētas perfektas brokastis, ar šampanieti un saldējumu ieskaitot^_^ Pavadīju Eduardu līdz busam un atcerējos sajūtas kādas ir aizvadot draugus mājās..Skumji, skumji, skumji! Bet mani priecē, ka atkal jau būšu draugu bariņā mazāk kā pēc divām nedēļām un mēs jums ar Rūtu sastādīsim party plānu un HKE HKEM NEVIENS mājās nepaliks!!!!
Jā, starp citu, 12dec jūs braucat prom, 13-16 mums ir kursa brauciens uz AMSTERDAMU(kamooon!!!) un 17dec es atgriežos mājās!!! PARTYYYYYYY
Visi, kas šo izlasīja, liels jo liels rokas spiediens jums! Es apņemos rakstīt sīkāk un biežāk, beeeeet neko nesolu! :D buč buč hehe
