svētdiena, 2010. gada 27. jūnijs

YES WE HAVE

WE HAVE A PARK, WE HAVE A POOL

WE HAVE BATS AND THE MOON

WE HAVE EDGAR ALLAN POE.

http://www.youtube.com/watch?v=q2FxiDyOB7M

visiem kas uz turieni dosies pozitīvā vēsts
miruši notikumi augšāmceļas

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Atradu vienu pavecu tekstu par Como nometnes iespaidiem

Es esmu no tiem cilvekiem, kam patik koslaat meeli, kad sajuutu kaadu aarkaartiigi patiikamu smarzu. Katram ir savas apsleeptaas friikainiibas, jaa, shii ir maneejaa. Un nepaarprotat mani, taa nav parfiima,tikko pagatavotas maltiites vai patiikama cilveeka smarza, es runaaju sveku, teejas koka ellas, benziina, terpentiina utt. aromaatu. Taa taada neliela atkaape pirms staasta.
Naakot no lekcijaam, sagadiijaas paviesoties supermercato, manas somas saturu papildinaaja sampanietis, rozaa viins, brii un kirsu tomaati..Taalaak cels muus veda uz ezermalu, apmetaamies ezera krastaa, gaisaa uzvirmoja viins un laba atmosfeera , triis stundas tika aizvadiitas sarunaas.. Un ne jau shaadaas taadaas sarunaas, taas bija Uzavas cieniigas sarunas..
Liidz ar dieviskaa iepluushanu asiniis (viins nav alkohols, taas ir dieva asinis un Jeezus bijis viens tasty dievs) atmosfeera kluva veel labaaka, nepaarprotiet mani, tas nav graadiigaakas dziras skietamais atmosfeeras uzlabojums,pieklaajiiguma,kautriiguma un tabu kritums, muusu diskusijas tik tiesaam sasniedza jaunus liimenus.. Radaas sajuuta ka sapluustu ar so vidi, natuuru, cilveekiem apkaart..Ezeru vilnoja laivas, pietauvotie burinieki ritmaa suupojaas liidz, pa vidu tam visam paceelaas un nolaidaas propelleru apriikoti lidaparaati, kas ar saviem pontoniem slidinaajaas pa ezera virsmu.
Tveici, kas seit ir briinumaini patiikama, leeni papildinaaja siiks lietutins, arii peerkons saak liidzi sist ritmu. Zibens arii ierodas uz so lielisko pasaakumu, tacu vins ir skals viesis, taadeelj naakas mekleet pajumti. Kaa pat muusu smukulis riimee “ citu variantu nav” tiek ienemts kurss uz netaalu esosho villu Olmo.
Cels tiek meerots leeni, peedaam skarot romantisko celinu gar ezeru. Es saaku koslaat meeli…Smarzo asphalts, saulee sasilushie brugakmeni, ezers.. Tas skaistums un sajuutas nav praatam aptveramas. Celinu, kuru vilno neskaitaamie tiltinji un liikuminji, ieskauj lieli, nokaraajushies, dazaadu skirnu koki. Es ar katru savu vissiikaako suuninu juutu visu sho aromaatu virpuli, juutu kaa skuju koku eeteriskais aromaats iedarbojas gandriiz vai kaa morfijs, teju jau reibstu, dveesele dzied.
Redzu piilu gimeni kas peekskeedamas steidzas maajup, rodas sirreaala, neizskaidrojama sajuuta, taada, kas liidzinaatos sapluushanai ar dabu un zobratinju savienoshanos taa, ka pulkstenis beidzot saak iet. Piekeru sevi pie domas, ka dziive liidz sim ir bijis iiss sapnis un esmu pamodusies skaistaa riitaa un to sapni vairs iisti neatminos. Sajuuta ka esmu kaut kaa liela priekshaa, ka atveerta pilniiga jauna lapa kuraa nupat birs burti, vaardi un staasti. Nee, patiesiibaa sajuuta driizaak kaa saakot jaunu graamatu.
Apkaart esoshie cilveeki ir llietus sameerceeti, iesaulotaas, slapjaas rokas un mati skiet kaut kas nenotverami, nenobildeejami un vaards neizsakaami skaists. Zini, ka sis ir viens no The Mirkliem. Seezu savas apmeshanaas vietas vissaviesiigaakajaa spotaa un negribas vairaak daalaaties ar mistiskaam sajuutaam. Tas viss jums buus jaapiedziivo pashiem un es loti labpraat paliidzeeshu..

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

1,2.. WHOOP WHOOP

Lai arī mans lielākais ballīšu sabiedrotais, deju grīdas izsaucējs un ikdienas dzīves paspilgtinātājs jap jap mans baltais skaistais 80GB nezvērs ar mūziku tieši apmēram 60GB apjomā ir AIZGĀJIS SAVOS CEĻOS tas mani neapstādina to lietu bīdīt
Bet grauž tā sāpe, oi kā grauž!
Bet nu labi, tagad šis tas par Milānu un mūziku
Es dievinu šejienes underground kultūru un visu, kas tiek slēpts svešām acīm
Par cik dzīvoju ar diezgan trakiem čaļiem, viņi zin visu un visur arī mani velk līdzi tādēļ esmu bijusi arī laikam nelegālākajā vietā šeit, tur tā roķīgāk vairāk
Bet kā jau pieminēju, pavisam jauns un sirdij tīkams ir spēcīgs electro beat, ko man atklāja NEON DISCO! Slepena ballīte, guestlist closes 3days before, par vietu uzzini pēdējā brīdī un sssh! it's a secret. Notiek vidēji reizi mēnesī vai divos, Ieeja 15eiro un cilvēku JŪRA! Slimākie dīdžeji, kas spēj to lietu pat ar kājām darīt
RIP THE HOUSE APART
Un mans pats pats jaunākais atklājums
THE BLODY BEETROOTS
Un viņi ir itāļi
Un viņi spēlēs live 15min no manām mājām
HELL YEAH

http://www.youtube.com/watch?v=2DO6Y9_5e7A

Un jā, es laikam piemirsu bet tiku uzspēlēt attomic jeb uzliku tur dažas plates
Uzlikt plati ir pareizāk teikt, tā nebija nekāda spēlēšana
yet
Tad jau redzēs kā tā lieta bīdīsies

sestdiena, 2010. gada 9. janvāris

Jancīgas sajūtas šovakar

Atsevišķi mobija gabali
Pāris km virs zemes, pāris simti kilometru stundā
Vienmēr gaidas,cerības un nonstop thinking
No kaut kurienes uz kaut kurieni
This is why I like to fly.

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

AMSTERDAMMM EDITED

Tā arī pienāca vakars pirms Amsterdamas. Ieradās Rūtas brālis, uzzināja par „pārsteigumu” jeb to, ka Rūta nopirkusi viņam ceļojumu kopā ar mums uz Amsterdamu un viņa draudzene, ar kuru viņš bija atlidojis, lai pavadītu jauku nedēļas nogali Milānā diemžēl līdzi nebrauks, bet brauks uz Romu. Pārāk gari jāraksta, lai izskaidrotu kā pie šāda galarezultāta var nonākt, varat pamēģināt paši, jāsāk ar patiesu vēlmi kādu iepriecināt un uzdāvināt ceļojumu.!
Vakars tika pavadīts jauki, Rūta beidzot satika savu tuvo radu, kas nebija redzēts veselu mūžību, iepazinās ar viņa draudzeni, kamēr mēs ar Alisi beidzot tikām papļāpāt. Paralēli mēģināju likt somu. Sanāca tas viss kopā galīgi sviestaini, bet kā nu bij, tā nu bij. Situācija neērta – mums bija jāceļas, t.i. jābūt lidostā necilvēcīgos laikos, kas savukārt lika mums iziet no mājās kā nu kuram – Romas iekarotājai bija jāpamet miteklis jau ap pieciem no rīta, Amsterdamas bandai ap sešiem, bet Latvijas neatlaidīgajai iedzīvotājai astoņos. No rīta kā pa miglu sametu somā visai loģiskas mantas jāatzīst un galīgi neko lieku līdzi nepaņēmu. Paspēju tik sabučot Alisi un bija vien jāskrien.
Pa ceļam paspēju uzzvanīt Alisei, galīgi negribējās lai viņa nokavē arī šo reisu, bet viņa pati jau sen devās uz staciju nemiera vadīta. Šoreiz viņu lidmašīnā ielaida un viss beidzas veiksmīgi – pilsonis atgriezās dzimtenē! Mēs savukārt satikām lidostā savus kursabiedrus un mūsu Senseju ar pārējiem palīgiem. Visai smieklīgi, turpinājumā mēģināšu pastāstīt ko itāļi saprot ar vārdu organizēt, haha!!! Visa banda izpletās pa lidmašīnu, kāds brīnums, ka kavējāmies, aircrafts pilns ar stresu taisošiem melnmatainiem pilsoņiem. Neskatoties uz to visu ielidojam Schipolaa bezgala laimīgi un gatavi startēt uz Amsterdamu. Mūsu Milānas cīņu biedri taisa pamatīgu bardaku un teju sūc ārā no pirmajiem biļešu automātiem pēdējo dzīvību. Izmocījuši no turienes visiem biļetes (PA VIENAI!) visi dodas uzbrukumā peroniem. Vai nav vienalga kāds numurs? Tur jau sākas miskaste, visi ieskaitot mūsu spirituālo līderi Senseju ieskaitot nekautrējas rādīt apjukušas sejas. Otrs līderis vismaz ir ģērbts Diesel no kājām līdz ausīm un jūtas stilīgi. Viņi tiešām ir jauki cilvēki, bet tas jau bija bišķītiņ smieklīgi. Ierodamies Ūtrehtā (ar mērķi iepazīt pilsētas arhitektūras objektus un Šrēdera namu) un pirmais, kas tiek darīts, tiek noliktas somas un meklēts autobuss. Kā jums šķiet, cik ilgu laiku tas viss prasa? Jā, tieši kā jūs domājat, STUNDU! Esmu manāmi nobesījusies un man šī šķiet elle zemes virsū. Kontaktējoties ar mūsu kursabiedreni viņa paziņo, ka jādodas uz vietējo universitāti, moš tiksim bibliotēkā. Es teju aizdegos zilās liesmās. Pierunāju Rūtu ar viņas Brāli piekāst visu šito murgu, un ja reiz esam PAŠĀ CENTRĀ, tad arī piekāst autobusu, bet doies izpētē ar kājām. Apskatījām šo nenormāli skaisto pilsētu, un ja kāds grib man dāvināt dzīvokli, LŪDZU ŪTREHTĀ!!! Esmu bijusi daudzās pilsētās, ši laikam ir viena no manām top favorītēm! Vakrā nesagaidījuši biedrus no viņu bibliotēku izlūkgājiena uz savu galvu devāmies iekarot Amsterdamu. Tas izdevās visai veiksmīgi, vakara izskaņā pat atradām mūsu mitekli un varen ātri aizmigām, nu labi, UZREIZ aizmigām. Visas pārējās dienas tika aizvadītas iepazīstot pilsētu, un jāsaka godīgi, viņa viscaur ir stipri līdzīga un šī ir tā vieta, kur pirmais ko ieraudzīsiet, plus mīnus tāda ainava arī viscaur Amsterdamā saglabājas. Ir trīs lietas, ko piedāvā Amsterdama un tās arī manuprāt pilsētu finansiāli tur. DRUGS DRUGS DRUGS/FOOD FOOD FOOD/ SEX SEX SEX. Blakus kofee šopam slejas pārtikas izvirtību veikali, kur karstmaize nav vienkārši karstmaize, tā ir karaliska četros stāvos būvēta siera un gaļas pils ar ananāsu un mērcēm augšgalā. Picas te ir teju mākslasdarbi un saldos labāk pat nepieminēšu. Ja nu reiz pēc visa tā vēl sagribas meiču, kas lielākoties sver ap 100kg, to arī uzreiz uz vietas vari dabūt.
Šīs trakās pilsētas noguruši pēdējā dienā devāmies uz bērnu ļoti sasodīti interesantu muzeju NEMO, kas mūs, visai pieaugušas būtnes arī tomēr aizrāva ne pa jokam. Interesanti bija paskatīties kā viņi rupējas par savu bērnu izaugsmi un attīstību, kādu prāta brīvību un briedumu tur sasniedz jaunieši 16 gados, kamēr mūsējie slapstās pa krūmiem ar šņabīšiem rokās. Man jau gan liekas, ka labāk ir ļaut pašiem izvēlēties, jo tur neviens vietējais ne mežonīgi ēd sēnes no rīta līdz vakaram, ne tur 18 gadu vecumā visi trako, ka nu tik var pirkt alkoholu, kaut kā savādāk tas viss liekas. Bet bailēs par mūsu jaunatnes satrakošanos es arī droši vien tagad pēkšņi nelegalizētu sēnes vai pazeminātu gadus alhohola pirkšanai hehe :D bet nu interesanti, interesanti, ja testā, kas domāts bērniem 11+ tev jautā par tavu tieksmi pret marihuānu un kādai jābūt labai ballītei. Katrā ziņā interesanti paskatīties, ka vide, kas droši vien mūsējiem liekas sātana pekle īstenībā izaudzina ļoti sakarīgus cilvēkus ar labu gaumi un plus viņi sasodīti rūpējas par dabu un klimatu. Tas pilnīgi ir sāpīgi, jo viņi visu dara TIK pareizi, šķiro, izmanto sabiedrisko transportu, brauc ar riteņiem, lieli nodokļi izplūdēm un lidmašīnām utt kamēr atliek tādai Amerikai uzlikt mīksto un viss tas ir pa reni.
Beidzu savas pārdomas un viss! Iekāpām vakarā lidmašīnā, aizšāvāmies līdz Milānai, tur fiksi atzīmējām pēdējo vakaru šajā gadā, sakrāmējām mantas un nākamajā rītā ar reisu Milāna-Rīga ieradāmies mājās. Ārprāts, tā bija TIK sviestaina nolaišanās! Man likās ka esmu piedzīvojusi daudzas sviestainas, bet šī nu bija laikam topu tops. Tagad es zinu, ka lidmašīna var nolaisties arī ne taisnā pozīcijā un lēkājot! :D Ja agrāk iesmēju par svīstošām stjuartēm, tagad pašai sanāca trīs sekundes iestresot jo sāka mētāt tieši virs skrejceļa. Bet kā redzet, viss štokos, ESMU MĀJĀS!!!

trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Ciemos latviešu banda...

Tik sen jau viss tas notika, tik tālu no vietas šīs, kur šobrīd sēžu, tik citādi tas viss likās tādēļ piedodiet par aizmirsto un neuzrakstīto! Sākās tas viss ar decembri ceturto, kad braši ieradās trīs latvju dēli – Eduards, Kārlis un Uģis ciemos, to, ka viņi ieradās ĻOTI PRIECĪGI un GALĪGI PIEDZĒRUŠIES gan es neaizmirsīšu. Pievienojos viņiem un mājās atgriezos ar nenodzēšamu smaidu sejā. Tā nu turpinājās mūsu sensacionālais vakars un jo ilgāk uzkavējāmies, jo grūtāk bija pamest castorina tīma māju. Vakars beidzās ar grādīgās dziras iznīcināšanu un saturīgu joku plēšanu, uzradās home pārtijs un tur pat arī viss notika. Nākamajā GRŪTAJĀ dienā, ap vakarpusi visi atkal bija nedaudz atžirguši un devāmies sagaidīt uz lidostu vienu aizkavējušos latviešu daiļavu vārdā Alise. Mājās braucām jancīgi, nezināju, ka Eduards var stūrēt, turēt koferi, vest meiteni un to visu darīt uz viena riteņa. Re, ka acīmredzot var gan! Mājās turpinājās vakardienā iesāktā ballīte, ja nemaldos.
Viss šis kopā pavadītais laiks bija traki jancīgs, mūsu ar Rūtas plāns iztrakoties pirms atgriešanās mājās uz mierīgo svētku periodu galīgi izgāzās, jo uz ballītēm parasti tika ņemti šortkati, kas mūsu slengā ir teju lamuvārds. Un kādēļ gan lai nebūtu, šī vārda dēļ atkal nokavējām VISAS paredzētās ballītes. Mani latviešu draudziņi droši vien domā, ka uz pasaules nav sliktākas vietas kur ballēties. Kādēļ Milāna tā aizvērās uz viņu atbraukšanu un mulsināja mūs ar saviem ceļiem, laikam jau viņi nebija pelnījuši jo pirmo reizi piedzīvoju, ka netieku uz ballīti un tā trīs reizes no vietas visas nedēļas laikā, HORROR! Nekas, atbraukšu, gan jau īstie ceļi atkal parādīsies, hehe!!! Alise baigi tūristoja, Uģi no rītiem mokot. No vienas puses var jau saprast, ka esi svešā pilsētā un vajag visu apskatīt un bla bla man gan likās boring jo tās takas jau miljons reižu staigātas un lai no rīta desmitos ietu staigāt pa ielu, no kuras cenšos izvairīties jo jau zb hehe paši saprotiet! Bet Alis, tavs rīta stress gan ir viena baismīga lieta!!! :D Tā šīs dienas arī tika izvadītas..
Kopistiski arī devāmies uz Como, atkal jau Džordžs taisīja ballīti, bišķīt pievienojāmies, pasēdējām pie monumenta.. Ja viņš varētu runāt, viņš varētu daudz ko par mani pastāstīt hehe pavazājāmies apkārt, uzkāpām t.i. uzbraucām kalnā ar FUNIKULIERI yeeeah un noskatījāmies sirdi plosošo ainiņu. Diezgan iespaidīgi! Man vienīgi žē,l ka izpalika brauciens ar kuģi, jo braukt starp tiem kalniem un skatīties ainavu kas aiz tā kalna paverās ir bišķīt savādāk...
Tā nu bija pienācis desmitais decembris un Alisei ar Uģi bija jālaiž mājās.. Jā, jā, šeit beidzot tiks aprakstīts GADA FAIL. Alise laimīga, Uģis laimīgs, abi braši iesoļo tax free, nopērk vēl tādu krutāku vīniņu mājām, dodas iekšā pa geitu, atstāj to savu pīkstināmo biļeti un pusceļā uz lidmašīnu Alisi aptur un informē, ka tomēr ar DIVAS DIENAS VECU BIĻETI braukt nevarēs!!!!!! OH MY GOOOOOD, Alis, par šito tev 100 bonusa punktu, tērē kā gribi! Jaunā dāma nedaudz sajauca dienas un tika no lidostas izraidīta. Trīcošu lūpu un sašutumu devās vien atpakaļ pie manis uz mājām. Veiksmīgi nopirkām viņai biļeti 13dec, tajā pašā rītā, kad mēs laižam uz Amsterdamu un krutais vīns tika triekts ārā. Kas tur vēl bij.? Trakais sambukas vakars, aizgājām uz dabas vēstures muzeju, redzēju dinozaura skeletu for real tā kā filmās rāda, pat nobildējos. Redzēju izbāztu Alni un vaļa skeletu arī. Feini, jau feini.

sestdiena, 2009. gada 12. decembris

turpinājums joprojām sekos

Joprojām haoss, drēbes tik žāvējas.. Jāiziet no mājām pēc 3h.
Rokā vīna glāze, notiek mērena ballīte - nekāda stresa. Pieci cilvēki, kas rīt dodas trīs dažādos galamērķos. Labrīt tauta, debesis vaļā!
Alise šņāc blakus atliek tikai cerēt ka rīt viņu ielaidīs lidmašīnā!
Apsolos kaut ko uzdrukāt par viesu ciemošanos, viņu blamāžām un šōrtkat īsto nozīmi..drīz!
Have a nice day!